Nāves sala

Piektdiena, 26 maijs, pienākusi diena, kad jādodas uz vēsturisko pasākumu uz Nāves salu. Šīs dienas plānā bija iekļauta pastaiga pa Nāves salu, muzejs par pirmo pasaules karu Tīnūžos un pati galvenā un visizaicinošākā daļa - nokļūšana līdz nāves salai, peldot uz viņu pilnā ekipējumā. Turpmāk būs izklāstīts, kā tas viss notika.

Šīs dienas rīts iesākās ar agru celšanos uz rīta rosmi. Rīta rosmei beidzoties, visi sāk gatavot savu ekipējumu uz šo pasākumu. Visu spēku 2. kursi satikāmies pie Mācību pavēlniecības ēkas, kur galvenais virsseržants Loginovs mums deva mazu brīfingu par to, kas mūs sagaida šajā dienā. Pēc tam sakrāvām savas somās mašīnās un paši sēdāmies autobusā, ar kuru mēs devāmies uz mūsu pirmo pieturas punktu Tīnūžos, kur mēs visi cilvēki sadalījāmies divas grupās. Pirmā grupa devās uz muzeju, bet otrā grupa devās apskatīties apkārtni un protams, pēc kāda laika grupas mainījās vietām. Muzejs bija interesants, jo muzejā ļāva gandrīz visas lietas pašam aptaustīt, tai skaitā, pamēģināt padarboties ar pirmā pasaules kara ieroci, bet vienīgais mīnus bija tas, ka pietrūka laika. Muzejs bija interesants un produktīvs, kā vēsturnieki vienmēr saka, mēs nevaram dzīvot tagad, ja mēs nezinām vēsturi. Par vēsturi uzzināt kādu informāciju vienmēr ir noderīgi, lai saprastu, kāpēc un kā mēs esam nonākuši līdz šim brīdim.

Tālāk jau mēs devāmies uz vietu, kur mums bija jāveic pelde uz Nāves salu. Kā jau šādos pasākumos ierasts, saņēmām drošības instruktāžu, parakstījāmies par to un sākām pakot savas mantas, lai nokļūtu uz salas. Savas lielās 3 dienu somas, katrs ietinām teltenē un paklājiņā, lai nesaslapinātu savas mantas, pēc tam sadalījāmies mazās grupās pa 4 katrā grupā, savas somas salika kopā un stingri nostiprināja. Priekš mums lielākais ienaidnieks bija brāzmainais vējš, tāpēc mēs nepeldējām visu distanci, bet gan pusi no visas distances. Pirmā grupa devās jau uz laivu, kura viņus aizvedīs līdz pusceļam un tālāk līdz salai dodas peldot. Kopumā dažām grupām izskatījās tas diezgan vienkārši, bet dažām tas likās izaicinoši. Visas grupas līdz otram krastam nokļuva veiksmīgi, bez traumām vai jebkādām citām veselības problēmām.

Tālāk tika paēstas pusdienas, jo pēc šāda izaicinājuma, protams, visi bijām izsalkuši. Pēc paēšanas, galvenā virsseržanta vadībā tikām izvadāti pa nozīmīgākajām vietām šīs kaujas laikā, kā arī tika mums sniegta nozīmīgākā informācija, kura mums būtu jāzina pa šo kauju. Ar šo arī mūsu diena noslēdzās, visi organizēti ar laivām devāmies uz krastu, no kura mēs atpeldējām uz šo salu, sakārtojām un sakrāmējām ekipējumu un devāmies atpakaļ un NAA.

Secināju, ka jebkurš vēsturiskais pasākums, tai skaitā arī šis, ir vērtīgs jebkuram karavīram, kā arī mums, kā topošajiem virsniekiem, jo var to visu pavisam nedaudz izjust uz savas ādas, kā arī pašam tur atrodoties, ar savām acīm redzot, tas viss atmiņā paliek daudz reiz labāk, nekā klausoties no prezentācijām. Kā arī jebkuram Latvijas karavīram vajag zināt savas valsts vēsturi. Šis vēsturiskais pasākums, bija ļoti vērtīgs, kā arī visi iepriekšējie, uz kuriem mēs esam bijuši.

Kristaps Grustāns, 2. GS kurss