Mores kaujas vietu apskats

11.10.2016
Pasākumi
Informāciju sagatavoja
NAA kadeti Ingus Bērziņš, Kristaps Dancis

6. un 7. oktobrī Komandējoša sastāva virsnieku (KSV) un 5. sauszemes spēku kurss (SZS5) devās izbraucienā pa Mores vēsturiskajām kaujas vietām.

            Mores kaujas bija vienas no sīvākajām cīņām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas.

            Kaujas ilga no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim. Leģionāri, varonīgās cīņās, atvairīja desmitkārtīgu Sarkanās armijas pārspēku. Mūsu pusē kritušo skaits bija apmēram 200 karavīru, ievainotie, apmēram, 650, savukārt Sarkanā armijas zaudēja ap 2700 kritušo un 10000 ievainoto, tika iznīcināti pieci 5 T- 34 tanki un notriekts viens IL-2 bumbvedējs.[1]

            Pirmajā dienā kadeti devās uz Mores kauju parku, kur 1944. gadā bija izvietota Virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko aizsardzības pozīcijas. Kā pieņemts, šajā vietā, kadeti turpināja iesākto tradīciju, atjaunot vēsturiskās kaujas vietas. Visi ķērās pie lāpstām un ar atdevi uzsāka pozīciju atjaunošanu, lai šis iesāktais darbs neaizietu vējā un tradīcijas turpinātos, šogad svarīgi bija nostiprināt tranšeju sienas ar klūgu vijumiem. Vakara pusē kadeti saņēma uzdevumu, izplānot aizsardzības un uzbrukuma operācijas Mores kauju vietā, izmantojot mūsdienu ieročus un taktiku.

            No rīta kadeti demonstrēja savus veidotos plānus. Tam sekoja vēsturnieka lekcijas par 1944. gada kaujas norisi. Vēsturnieks īpaši izcēla Virsleitnanta R. Kovtuņenko spējas un talantu, kad viņš pēc savas iniciatīvas, bez bataljona komandiera rīkojuma, devās drosmīgā pretuzbrukumā, lai atgūtu ietekmi par taktiski svarīgām Mazratnieku mājām. Pēc šī ieskata Mores kaujās, sekoja 10 km. maršs, lai nostiprinātu kadetu fizisko sagatavotību. Ierodoties Jūdaži ciemā, tālāk devāmies uz NAA.

            Mores kaujas ir spilgts piemērs jau gadsimtiem ilgi pierādītajai Latviešu karavīra drosmei un varonībai. Savukārt R. Kovtuņenko darbība apliecina Latviešu virsnieku augsto profesionalitāti un cīņas garu, tādēļ kadetiem, kā topošajiem virsniekiem viņš jāņem par piemēru.

Autori: I. Bērziņš, K. Dancis


[1] Kovtuņenko, Rolands. Mores kauja. Timermanis & Vējiņš. Rīga. 2009. ISBN 978-9984-39-783-2 89.lpp