Pa strēlnieku pēdām: Ziemassvētku kauju vietas

2016. gada 28. decembrī, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 5. kursa un Komandejošā sastāva virsnieka (KSV) kursa kadeti devās uz Ziemassvētku kauju piemiņas vietām, lai sīkāk iepazītos ar to apkārtni, norisi un kaut nedaudz sajustu šo vēsturisko vietu traģisko, taču reize arī varonīgo auru. Pirmās dienas sākumā, veicām iekārtošānās darbus un apskatījāmies atjaunotos strēlnieku ierakumus un zemnīcas. Dzīves apstākļi šajās zemnīcās bija ļoti pieticīgi: dažas koka lāviņas, galds un viena krāsniņa, mūsdienās karavīri dzīvo daudz labākos apstākļos, tāpēc varam tikai apbrīnot tā laika karotājus, kuri šādos apstākļos, turklāt nepārtraukti, atrodoties karadarbības zonā, nodzīvoja vairākus gadus. Dienas otrajā pusē sekoja sacensības – „biatlons”. Komandas devās trasē un veica dažādus ar militāro sfēru saistītus uzdevumus – šķēršļu pārvarēšana pa virvēm, šaušana ar pneimatiskajiem ieročiem un nažu mešana. Uzvaru izcīnija viena no KSV komandām. Arī man bija gods būt šajā komandā un kā balvu mēs saņēmām iespēju pārnakšņot strēlnieku zemnīcās. Iekšā bija ļoti silts, taču koka lāviņas nebija no tām ērtākajām, tāpēc vēlreiz jāuzteic vīri, kas pirms 100 gadiem šeit nodzīvoja vairākus gadus. Pirms vakariņām mēs noklausījāmies lekciju par Ziemassvētku kaujām un noskatījāmies filmu par latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos. Filmā skanēja strēlnieku dziesmas un uz brīdi es spēju iedomāties, kā šīs pašas dziesmas pirms gadsimta tajā pašā vietā, kur sēdejām mēs, dziedāja mūsu strēlnieki, pirms kārtējās kaujas. Pēc lekcijas ieturējām vakariņas un paralēli tam bija iespēja noskatīties slaveno J. Podnieka filmu „Strēlnieku zvaigznājs”, kur vecie vīri stāsta par savu jaunību, kaujām un  par biedriem, kurus paņēma karš. Bija patiess prieks atkal redzēt šo filmu, jo vecajos strēlniekos bija redzams tas pats sīkstums un varonība, kas visticamāk viņiem gāja līdzi arī Pirmajā pasaules karā. Otrajā dienā komandas atkal devās trasē, taču šoreiz uzdevums bija orientēšanās, distancē līdz pat 50 km. Kontrolpunkti atradās nozīmīgās vietās, piemēram, pie strēlnieku pūlku piemiņas plāksnēm, vecajās kaujas pozīcijās, frontes pārāvuma vietās un citos objektos. Komandām vajadzēja nofotogrāfēties pie objekta, lai vēlāk varētu fiksēt uzvarētājus – uzvar tie kuri apmeklē visvairāk obejektu. Viena no visintresantākajām vietam, ko sanāca apmeklēt bija Ložmetējkalns. 1916. gada 25. decembrī (7. janvārī) šeit notika, iespējams, visasiņainākā sadursme starp latviešu un vācu spēkiem. Ciešot lielus zaudējumus, mūsu spēki salauza vācu pretestību un saņēma gūstā ap 1000 ienaidnieku karavīru kā arī 32 lielgabalus un citus kara materiālus. Tā bija lielākā uzvara, kādu krievu armija bija guvusi Rīgas frontē Pirmajā pasaules karā. Šodien, par nežēlīgo cīņu liecina tikai piemiņas akmens un vecās tranšeju pēdas, taču atrodoties, tur uz vietas, ir viegli iztēloties cik sīvas cīņas šeit kādreiz notikušas. Daļa no mūsu komandas uzkāpa arī Ložmetējkalna skatu tornī, no kura paveras plašs skats uz Ziemassvētku kauju vietām. Nākamais nozīmīgais objekts bija „Mangaļu” mājas, kur, 1916. gada ziemā latviešu strēlnieki pārrāva vācu aizsardzību. „Mangaļos”, apskatijām muzeja ekspozīciju un  kauju vietu maketu. Savukārt pie muzeja ieraudzijām rekonstruētu nocietinājumu sistēmas posmu- blindāžu un daļu no vācu aizsardzības pirmās līnijas- „vācu vaļņa”. Apskatot apkārtni ap „Mangaļu” mājām nonācu pie secinājumu, ka šī vieta, patiešām, ir ļoti sarežģīta priekš uzbrukuma operācijām, jo apvidus ir ļoti purvains un mitrs. Ņemot vērā faktu, ka pirms 100 gadiem šeit bija vēl purvaināks, atliek vien atkal nobrīnīties par strēlnieku izcilajām kaujas spējām, kuri šādos apstākļos spēja satriekt vācu aizsardzību. Ļoti emocionāli bija apmeklēt vecos karavīru kapus gan latviešu, gan vācu. Lasot mūsu karavīru uzvārdus uz kapa plāksnēm sirdī iekvēl lepnumus par mūsu puišu varonību, savukārt, lasot vācu uzvārdus – paliek žēl, žēl tos vācu dēlus, kurus karš aizrāva svešumā un kuri tā arī vairs nekad neieraudzīja savu dzimteni.  Kopumā, stāvot pie karotāju atduses vietām, prātā nāk tikai viena doma – nekad vairs! Latviešu un vācu karavīru slava atbalsojas mūžībā, taču šo bezjēdzīgo savstarpējo cīņu vairs nekad nedrīkst pieļaut. Eiropiešu brāļi, kurus vieno vienas civilizācijas vērtības un idejas nedrīkst vērst ieročus viens pret otru. Turpmāk tikai kopīgā cīņā pret kopīgu ienaidnieku! Otrā diena noslēdzās ar otras KSV komandas uzvaru un šoreiz viņi nopelnīja tiesības pārnakšņot atjaunotajās zemnīcās. Trešā diena iesākās ar novākšanos un brokastīm. Tad sekoja kopbilde un mājupceļš uz NAA. Pasākums bija lieliska pieredze, jo mums tika dota iespēja interaktīvā veidā iepazīties ar strēlnieku kauju vietām un nedaudz izbaudīt apstākļus, kādos mitinajās mūsu karavīri pirms 100 gadiem. Tomēr pats lielākais ieguvums, no šī visa, bija emocijas, ko sajutām, ejot pa vecajām cīņu vietām un apmeklējot varoņu kapu vietas.

Profesionālā augstākās izglītības programma
„Komandējošā sastāva virsnieks” kursa
kadets Kristaps Dancis